Vārda spēks sevī, ap sevi un tālu no sevis. Valoda un tradīcijas. 


Domā ko runā

Domu, vārdu un zīmju spēks. Lūdzu iedomājies: āra bērzs, vālodzes šūpulis, rīta vējš. Kas tagad kustas? Doma – bilde – atbilde... miņa - atmiņa... skaņa – atskaņa... zīme – atzīme... ziņa - atziņa... vilnis - atvilnis...

Valoda. Valodot. Viena saule, viena zeme, nav vienāda valodiņa.  Rits – ritms – ritināt - rituāls. Ritmošana pēc savas būtības ir kaut kas dzīvs – sava iekšējā ritma atrašana.

Rūna - vieda zīme, runa - vieda ziņa. Kā runā tā dzīvo. Valoda parāda dzīves daudzveidību.


Vārda spēks

Spēka vārds ir vārda saknē. Dzieds – asns. Dziedāt = asnot, zelt, veselam būt (ar ritmu un melodiju izteikt dzīves brīdi) Dziedināt – zaļu darīt, veseļot (Vārds – pāršauj laiku un telpu kā bulta. Skaņa ievibrē gaisu.)

Vara – vaļa – brīve – drīkst, ļauj. Varēt – laist vaļā – drīkstēt – ļaut – laist brīvē. Nav vaļas – nav varas, nav laika, nav brīv. Trokšņot – graut, kaut, dragāt... Kā rodas troksnis? (skaņu viļņu juceklis) Aritmija - ritmu nesaderība. Latviešu valodā uzsver pirmo zilbi. Bet citās valodās?

 Kas ir viedums? Viedums ir sirds un prāta gudrība, nevis tikai zināšanas. Viedums balstīta uz savu un senču pieredzi, tradīcijām un pārliecību. Viedums – redzams šķitums, redzējums (āra un iekš- pasaules spēku vieglums)

Spēka vārdos vieda doma ir ielikta skaņās, izteikta vārdos un stiprināta ar ritmu. Lasot, skaitot, dziedot un pat tikai klausoties ritmiski izteiktus vārdus, doma tiek ievibrēta kopīgā ritmā. Ritms sakārto vidi. Ritmiskas vibrācijas veido ritmisku zīmējumu. Tas palīdz ieviest lietu kārtību. Ar vārdu var celt un var nokaut. Vārds tiek dots visupirms.  Kas tu esi? Kā tevi sauc? Kāds ir tavs priekšvārds? (Kalēj Mārtiņš)


Tautasdziesma

Tautasdziesmas ir nemateriāls kultūras mantojums... Tas ko cilvēks no tautas nemateriālā kultūrmantojuma nepielieto, ko nepiekopj un ko nedara ir nolemts iznīcībai jau šajā paaudzā, bet tas ko pielieto, piekopj un dara ir iespējams saglabāt un nodot nākamām paaudzēm. Tai skaitā iemaņas, prasmes, valodu paveidi, tradīcijas, rituālus. Liela tautas gudrība ir gan pasakās un teikās, gan tautasdziesmās. Tieši tautasdziesmās ietvertā viedā ziņa ir visspēcīgākā, jo tā ir izteikta ne tikai ar līdzību, bet pastiprināta ar ritmu. Ritma un zīmju valoda ir spēcīga sakrālā valoda. Tieši šī sakrālā valoda atšķir tautasdziesmas no citām četrrindēm. Kas spēj apdziedāšanās dziesmām pretī turēt un atdziedāt, tas spēj runāt vienotā rituālu valodā.

Klausoties un atkārtojot tautzasdziesmas, cilvēki vienojas kopīgā domu spēkā. Lasot un izzinot tās, katrs meklē savu stipro vārdu, kur iekļautā doma sakrīt ar notikumu dzīvesritumā un norisēm dabā. Dziedot tautasdziesmas cilvēki var izdziedāt savas būtības jēgu. Ir dzirdēts, ka sievas dzied arī vīru dziesmas, un bērniem māca pieaugušo dziesmas. Kāpēc? Kāpēc cilvēki dzied dziesmu, kuras teksts nesakrīt ar šī brīža notikumu un domu? Dziedot vienu kopīgu dziesmu cilvēki stiprina kopības sajūtu, vienotu kopības spēka varenību. Kopīgi tiek pastiprināta viedā ziņa. Dziedot savu dziesmu, izdzied savu sāpi un prieku, stiprina savu spēku. Tiek pausta viedā ziņa ar paša attieksmi un izdzīvota tā. Dziedot dziesmu priekšā citiem, tai skaitā mācot to bērniem, tiek nodrošināta mantojuma saglabāšana. Caur šādu dziedāšanu tiek saglabāta viedā ziņa un nesta cauri paaudzēm. Varbūt es esmu tikai ziņas nesējs, ziņas paudējs, ziņas pastiprinātājs...


Līdzības

Salīdzinājumi. Līdzības. Latviešu tautasdziesmā ir ietverta senču gudrība, kas pastiprināta ar ritmu un līdzību. Līdzības izsaka plašāk un dziļāk vārdos iekļauto domu

Apaļš kā pūpols. Ātrs kā vējš. Balts kā sniegs. Dzidrs kā avots. Liels kā kalns. Sārta kā zemenīte. Silts kā saule. Skaists kā zieds. Stalts kā briedis. Stiprs kā ozols. Vesels kā rutks. Viegla kā pūka.


Pērties pirtī

Darbības ar slotām pirtī: Badīt, Bakstīt (ar slotu kātiem pa papēžiem), Berzēt, Bikstīt, Braucīt, Brucināt,Bužināt, Cilāt, Cilināt , Čabināt, Čubināt, Dancināt, Dribināt, Dzesēt, Glaudīt, Glaust, Glāstīt, Irdināt (ar slotām gaisu), Kampt, apkampt, Karsēt, Kārsināt (kārst, ķemmēt), Klapēt, Kļaut, Kratīt (ūdeni vai sniegu pār augumu), Kult, Laistīt, Liet, Maidzīt, Maisīt, Mērkt, Mircināt, Mitrināt, Paijāt, Pērt, Purināt, Rasināt, Ritmot, Rīvēt, Rullēt, Sijāt, Sildīt, Sist, Skart, Skaut, Slaucīt, Smidzināt, Spaidīt, Sutināt, Šūpināt, Tīrīt, Tricināt, Trīcināt, Vadīt, Vandīt, Vēcināt, Vēdināt, Vējot, Velt, Vērpt, Vēsināt, Vēzēt, Vibrēt, Vicināt, Vilkt.