Vārda spēks sevī, ap sevi un tālu no sevis. Valoda un tradīcijas. 


Domā ko runā

Doma, vārdi un zīmes. Lūdzu iedomājies: āra bērzs, vālodzes šūpulis, rīta vējš. Kas tagad kustas? Doma = bilde – atbilde... miņa - atmiņa... skaņa – atskaņa... zīme – atzīme... ziņa - atziņa... vilnis - atvilnis...

Valodot. Viena saule, viena zeme, nav vienāda valodiņa. Pār upīti pārtecēja, jau citāda valodiņa. Kā cilvēks dzīvo, tā runā un tādu dziesmu dzied. Ar vārdu var celt un radīt, ar vārdu var graut un iznīcināt. Ar vārdu var apstiprināt piesaucot vārdā. Vārds tiek dots visupirms. 


Viedums

Rūna - vieda zīme, runa - vieda ziņa. Viedums ir sirds un prāta gudrība, nevis tikai zināšanas. Viedums – āra un iekš pasaules vienots redzējums, kas balstīts uz savu un senču pieredzi, tradīcijām un pārliecību.

Spēka vārds ir vārda saknē. RAD (radīt) - dievs rada. DAR (darīt) - cilvēks dara. ARD (ārdīt) - velns ārda. Vara – vaļa – brīve – drīkst, ļauj. Varēt – laist vaļā – drīkstēt – ļaut – laist brīvē. Nav vaļas – nav varas, nav laika, nav brīv. Trokšņot – graut, kaut, dragāt... Kā rodas troksnis - skaņu viļņu juceklis? Aritmija - ritmu nesaderība.


Tautasdziesma

Tautasdziesmas ir tautas kultūras nemateriāls mantojums, ko tikai pielietojot ir iespējams nodot nākamām paaudzēm. Klausoties un atkārtojot tautasdziesmas, cilvēki vienojas kopīgā domu spēkā. Lasot un izzinot tās, katrs meklē savu stipro vārdu, kur iekļautā doma sakrīt ar notikumiem dzīvē un norisēm dabā. Dziedot tautasdziesmas var izdziedāt būtības jēgu un saglabāt mantojumu cauri paaudzēm. Varbūt es esmu tikai ziņas nesējs, ziņas paudējs, ziņas pastiprinātājs… Prasmes, tradīcijas un valoda, ko nepielieto un nepiekopj ir nolemti iznīcībai.


Zemteksts

Liela tautas gudrība ir zemtekstā. Zemtekstā ietvertā viedā ziņa ir visspēcīgākā. Tautasdziesmā to pastiprina zīmes ar līdzību un ritmu. Ritma un zīmju valoda ir spēcīga sakrālā valoda. Tieši šī sakrālā valoda atšķir tautasdziesmas no citām četrrindēm. Kas spēj apdziedāšanās dziesmām pretī turēt un atdziedāt, tas spēj runāt vienotā rituālu valodā.

Līdzības, salīdzinājumi izsaka plašāk un dziļāk vārdos iekļauto domu. Apaļš kā pūpols. Ātrs kā vējš. Balts kā sniegs. Dzidrs kā avots. Liels kā kalns. Sārta kā zemenīte. Silts kā saule. Skaists kā zieds. Stalts kā briedis. Stiprs kā ozols. Vesels kā rutks. Viegla kā pūka.


Ritms

Rits – ritms – ritināt - rituāls. Ritmošana pēc savas būtības ir kaut kas dzīvs – sava iekšējā ritma atrašana. Vārds – pāršauj laiku un telpu kā bulta. Skaņa ievibrē gaisu. Ritms ievieš kārtību.

Darbības ar slotām pirtī: Berzēt, Braucīt, Brucināt, Bužināt, Cilināt , Čabināt, Čubināt, Dancināt, Dricināt, Glaudīt, Glāstīt, Kampt, Karsēt, Kārsināt (kārst, ķemmēt), Klapēt, Kļaut, Kratīt, Kult, Laistīt, Liet, Maidzīt, Mērkt, Mircināt, Mitrināt, Paijāt, Pērt, Purināt, Rasināt, Ritmot, Rīvēt, Rullēt, Sijāt, Sildīt, Sist, Skart, Skaut, Slaucīt, Smidzināt, Spaidīt, Sutināt, Šūpināt, Tīrīt, Tricināt, Trīcināt, Valstīt, Vandīt, Vēcināt, Vēdināt, Vējot, Velt, Vēsināt, Vēzēt, Vibrēt, Vicināt, Vilkt.